Priviļļa (Pryvillia)
Priviļļa ir pilsēta Ukrainas austrumos Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei. Izvietojusies apgabala rietumos Siverskijdonecas labajā krastā 118 km no apgabala centra Luhanskas.
Par pilsētas pirmsākumiem uzskata 1695. gadu, kad dibināts Asesorskes (Асесорське) ciems. 1753. gadā pēc Krievijas Senāta rīkojuma apkārtējās zemes tika nodotas Balkānu reģiona pareizticīgo pārceļotāju apmetnēm. Tagadējās Priviļļas vietā tika izveidots serbu un bulgāru ciemats Pjata rota (П'ята рота), kas piederēja Bahmutas huzāru pulkam. 1778. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā. 1790. gados Priviļļas apkaimē tika uzietas akmeņogļu iegulas, bet to rūpnieciska izmantošana tika uzsākta tikai 1860. gados pēc Lisičanskas čuguna lietuves izbūves. 1938. gadā Priviļļai piešķīra pilsētciemata statusu, bet 1963. gadā tā kļuva par pilsētu.
Par pilsētas pirmsākumiem uzskata 1695. gadu, kad dibināts Asesorskes (Асесорське) ciems. 1753. gadā pēc Krievijas Senāta rīkojuma apkārtējās zemes tika nodotas Balkānu reģiona pareizticīgo pārceļotāju apmetnēm. Tagadējās Priviļļas vietā tika izveidots serbu un bulgāru ciemats Pjata rota (П'ята рота), kas piederēja Bahmutas huzāru pulkam. 1778. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā. 1790. gados Priviļļas apkaimē tika uzietas akmeņogļu iegulas, bet to rūpnieciska izmantošana tika uzsākta tikai 1860. gados pēc Lisičanskas čuguna lietuves izbūves. 1938. gadā Priviļļai piešķīra pilsētciemata statusu, bet 1963. gadā tā kļuva par pilsētu.
Ģeogrāfiskā karte - Priviļļa (Pryvillia)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
PL | Poļu valoda (Polish language) |
UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |